Par mums

Helsinku latviešu tautas deju kopa “Aurora”

Dibināta 2016. gadā, Helsinku latviešu tautas deju kopa “Aurora” dejo gan latviešu etnogrāfiskās dejas, gan autoru horeogrāfijas, kuru pamatā ir latviešu tautas dejas tradīcija.

Kopas rašanās impulss bija dalība 2018. gada Dziesmu un deju svētkos Rīgā, kur “Aurora” kļuva par daļu no 18000 dejotāju izrādes, kas stāsta par Latvijas vēsturi cauri gadsimtiem. Kopas kolektīvs iedvesmojās un saprata, ka deja dara dejotājus laimīgus. Kopa turpina uzstāties Somijas un Baltijas valstu skatītājiem, kā arī  piedalīties festivālos citās valstīs. Savas darbības laikā “Aurora” ir uzstājusies koncertos un festivālos Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Īrijā un Kanādā, kā arī veidojusi vairākus deju video priekšnesumus. Jāatzīmē, ka “Auroras” dejotāji pārstāv vairākas kultūras, tostarp somu. Tas liecina, ka dejas valoda ir universāli saprotama un baudāma. Dejotāju kopīgā valoda ir deja un prieks, ko var gūt un dot tālāk, tiekoties mēģinājumos, uzstājoties koncertos, organizējot danču zibakcijas un iegūsot jaunus draugus. Deju kopas “Aurora” vadītāja kopš 2017. gada janvāra ir Aiga Turuka. Vadītājas palīgs, repetitors – Kārlis Caunītis.

Aiga Turuka, deju kopas vadītāja

Aiga Turuka ir idejas par latviešu deju kolektīvu Somijā realizētāja, deju kopas “Aurora” izveidotāja un vadītāja. Kopš ierašanās Helsinkos 2010. gadā, Aiga ir bijusi aktīva Somijas latviešu kopienas dalībniece, latviešu – somu ģimeņu biedrības “Laivas” biedre. 2018. gadā ievēlēta šīs organizācijas valdē.

Latviešu tautas deju kolektīvs Somijā ir bijis sen lolots sapnis, kuru izdevies īstenot 2016. gada rudenī, sapulcējot tautas deju entuziastus.

2018. gadā Aiga absolvējusi Latvijas Nacionālā kultūras centra profesionālās izaugsmes kursus programmā “Latviešu dejas skola 8”, iegūstot Latvijā atzītu deju kolektīva vadītājas kvalifikāciju. Turpinājusi pilnveidoties deju pedagogu – kolektīvu vadītāju, repetitoru un asistentu – profesionālās kvalifikācijas kursos un domnīcās Rīgā un citur pasaulē.

Aigai ir bijusi vadošā loma ne tikai deju kopas izveidē, bet arī tās veiksmīgā ceļā uz dalību nu jau divos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos Rīgā: 2018. un 2023. gados, kuros “Aurora” piedalījusies deju lieluzvedumos, kā arī uzstājusies pasaules latviešu saietos un individuālās koncertprogrammās.

2019. gadā Aigas vadībā deju kopa piedalījusies 2. Eiropas Latviešu kultūras svētkos Dublinā, Īrijā un XV Latviešu dziesmu un deju svētkos Toronto, Kanādā, 2022. gadā – Eslingenas Latviešu dziesmu un deju svētkos Vācijā.

Intervija ar Aigu

Kārlis Caunītis, vadītājas palīgs

Kārlis deju gaitas uzsācis triju gadu vecumā Latvijas Universitātes bērnu deju ansamblī “Dancītis” pie skolotājas Uldzes Dzenes, kur desmit gadus apguvis latviešu etnogrāfiskās dejas, latviešu skatuves dejas un klasiskās dejas pamatus. Vēlāk ceļš aizvedis pie sporta dejām. Deju kopai “Aurora” Kārlis pievienojās 2017. gadā kā dejotājs, pamazām palīdzot vadītājai Aigai ar darbu treniņu zālē, deju iestudēšanu un priekšnesumu veidošanu. Dejas mācīšanas prasmes un iemaņas Kārlis regulāri pilnveido kursos, semināros un meistarklasēs. 2022. gada vasarā absolvējis Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkoto pieaugušo profesionālās pilnveides programmu “Latviešu dejas skola 9”, iegūstot Latvijā atzītas zināšanas deju kolektīva vadīšanā.

Kārlis veidojis scenāriju un režiju pirmajai lielajai “Auroras” koncertprogrammai – 5 gadu jubilejas koncertam “Ziemeļu blāzmā uzdejot”, kā arī citām koncertprogrammām. Viņa mīļākās dejas ir tās senās, no tautas nākušās, kas vēlāk izaugušas apdarēs un skatuves horeogrāfijās: Ačkups, Andžiņš, Garais dancis, Gatves deja, Līkumu deja un citas. “Tas ir latviešu dejas pamats, uz kura mums stalti un lepni jāstāv un kurā dziļi un pamatīgi jābūt ielaistām mūsu saknēm, lai varētu uz augšu augt un kuplumā iet,” saka Kārlis.

Intervija ar Kārli

Dejotāji

“Aurora” lepojas ar jautru, radošu un daudznacionālu dejotāju saimi. Mēs dejojam galvenokārt latviešu tautas dejas, dančus un skatuves dejas, bet pa visiem kopā mums ir vismaz piecas dzimtās valodas. Mēs kādreiz arī savām dejām uzdziedam meldiju. Un dullojamies mēs ne tikai deju zālē un uz skatuves, bet arī dzīvē.

Mājas lapa tapusi ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu